Baltijas Sidra terroāra karte

Garšas

Mēs bagātinām savus sidrus ar papildu garšas slāņiem, izmantojot tikai dabīgas sastāvdaļas — veselas ogas un augļus, to sulas, apiņus, pļavas puķes un rūpīgi atlasītus augu ekstraktus.

DĀRZNIECĪBA

• No integrētas pārvaldības līdz iejaukšanās neesamībai
• Daudzi augļu dārzi ir faktiski bioloģiski, pat ja tie nav sertificēti
• Āboli galvenokārt no mājas dārziem
• Visi āboli novākti ar rokām

Ābeles sidra audzēšanai Latvijā un Igaunijā parasti tiek potētas uz puspunduru vai stādu potcelmiem, veidojot augļu dārzus ar spēcīgu vecu koku un jaunāku, kompaktāku stādījumu sajaukumu.

Bieži sastopamie potcelmi: MM 106 un B 118 visbiežāk sastopami relatīvi jaunos augļu dārzos. Vecākos augļu dārzos galvenokārt aug spēcīgi koki uz stādu potcelmiem, visbiežāk 'Antonovka'.

Atzarošana ir ļoti viegla un ne vienmēr tiek veikta katru gadu. Mēslojums un augu aizsardzība ir minimāla, un daži augļu dārzi ir pilnībā bioloģiski. Zāle starp rindām tiek pļauta, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, un vecākus kokus var atbalstīt ar balstiem. Šī ekstensīvā, maziejaukšanās pieeja palīdz āboliem dabiski attīstīt bagātīgu garšu, piešķirot Baltijas sidram to unikālo raksturu.

AUGSNES

Latvijā un Igaunijā augsnes tekstūra ir dažāda – no vieglas smilšainas līdz bagātīgākai māla un smilšmāla augsnei, pārsvarā viegli skāba vai neitrāla, kas ir ideāli piemērota ābolu audzēšanai sidra ražošanai. Igaunijas ziemeļos un rietumos kaļķakmenim bagātas augsnes piešķir minerālvielām dziļumu un raksturu, savukārt maigi nokrišņi un dabiska izskalošanās rada labi drenētu, auglīgu augsni visā reģionā.

ĢEOGRĀFIJA

• Piekrastes reģioni : Piekrastes reģionos maigāks klimats ļauj audzēt mazāk ziemcietīgas šķirnes un ilgāku veģetācijas periodu, lai gan ziemas apstākļi tur ir nestabilāki un pakļauti atkušņiem.
• Iekšzemes reģioni : Kontinentālajos iekšzemes apgabalos temperatūra ir kontrastējošāka — aukstākas ziemas un karstākas vasaras —, savukārt ziemas apstākļi parasti ir stabilāki, lai gan zemāka gaisa temperatūra var būt kritiski svarīga noteiktām šķirnēm. Neskatoties uz reģiona nelielo platību, vietējie laika apstākļi ir ļoti atšķirīgi, veidojot katra augļu dārza unikālo raksturu.

TOPOGRĀFIJA

Reģionā sidra dārzi parasti atrodas līdzenumos vai lēzenās nogāzēs, kas vērstas uz dienvidiem, dienvidaustrumiem vai dienvidrietumiem. Gan Latvija, gan Igaunija atrodas Ziemeļeiropas līdzenuma zemienē, kur lēzens reljefs reti paceļas virs 100 m.

• Igaunija : Vidējais augstums virs jūras līmeņa ir aptuveni 50 m, un 90% sauszemes atrodas zem 100 m.
• Latvija: 50% valsts teritorijas atrodas zemāk par 90 m virs jūras līmeņa, bet 74% — zemāk par 120 m.

VEĢETĀCIJA

Vēsajā ziemeļu klimatā ābeles labi aug un dod bagātīgu ražu. Āboli nogatavojas lēni, attīstot sarežģītas garšas un aromātus. Pumpuri plaukst aprīlī dienvidu reģionos un maijā tālāk uz ziemeļiem, lai gan augļu dārzos joprojām var būt nakts salnas. Baltijas vasaras ir gaišas, īsas un mainīgas — saules uzliesmojumi, kas sasniedz +30°C, mijas ar atsvaidzinošiem nokrišņiem, palīdzot augļiem saglabāt svaigumu un raksturu. Garie rudeņi un ilgstošie miera periodi veicina augļu īpašību lēnu attīstību, kas ir būtiskas atšķirīga sidra ražošanai.

KLIMATS

Īsais veģetācijas periods apvienojumā ar zemo temperatūru ļauj augļos uzkrāt mazāk cukura, un skābju līmenis saglabājas augsts. Vēsos klimatiskajos apstākļos temperatūras svārstību un saules gaismas leņķa dēļ notiek palielināta polifenola uzkrāšanās, kas pastiprina sidra aromāta buķeti. Dabiski zemāks cukura līmenis nodrošina pilnīgu fermentācijas procesu, vienlaikus saglabājot mērenu alkohola saturu. Mūsu sidra alkohola saturs parasti ir no 4,5% līdz 5,5%.

Vidējais saules spīdēšanas stundu skaits gadā:

• Igaunija - 1830. gads
• Latvija - 1700.–2000. g.

KOPĒJĀ TEMPERATŪRA UN NOKRIŠŅI:

PĒTĪJUMA REZULTĀTI

Lai iemūžinātu unikālo Baltijas sidra terroāru, mēs sadarbojamies ar pētniecības institūtiem Latvijā un Igaunijā. 2024. gadā uzsāktās augsnes, augļu, sulas un sidra analīzes ļauj mums izveidot ideālus Baltijas sidra profilus.

ĪSUMĀ PAR SECINĀJUMIEM:

• Baltijas sidriem dabiski ir augsts skābju saturs, īpaši ābolskābe, kas piešķir tiem asu, zaļo ābolu raksturu un svaigumu.
• Ābolu šķirņu izvēle: kvalitatīva sidra ražošanai labāk piemērotas šķirnes ar augstu sulas ražu un augstāku cukura saturu.
• Galvenās izvēles, kas ietekmē aromātu un fermentācijas panākumus: rauga celms, fermentācijas temperatūra un barības vielu pieejamība.
• Skābuma regulēšana, izvēloties šķirnes un veicot iespējamu malolaktisko fermentāciju, var palīdzēt līdzsvarot Baltijas sidriem raksturīgo aso ābolskābes raksturu.